Patiesībā šis jēdziens nozīmē daudz vairāk nekā vienkārši “jā” vai “nē”. Piekrišana seksuālajās attiecībās ir dinamiska, un tā pavisam noteikti nenozīmē tikai ķeksīša ievilkšanu, kā piekrītot noteikumiem tikko lejuplādētā aplikācijā. Piekrišana ir daudz niansētāka – tā ir pastāvīga otra robežu ievērošana, saziņa un sapratne vārdos vai ķermeniskajās reakcijās, un tās pamatā ir savstarpējas rūpes un cieņa.
Var šķist dīvaini – vai par to vispār būtu jārunā? Bieži dzirdēts jautājums – un kur tad paliek romantika? Bet tad tā ir liela problēma, ja par romantiku tiek uzskatīta piekrišanas neesamība. Un šāds jautājums lieliski parāda, kādēļ kultūrā, kurā otra ķermeņisko robežu respektēšana nav pašsaprotama un, pat nejauši pieskaroties, nav ierasts atvainoties, joprojām pastāv mīti un pārpratumi par to, kas ir un kas nav seksuāla piekrišana. Par to ir būtiski runāt – ja piekrišana nav dota, tā ir cita cilvēka ķermeņa un psiholoģisko robežu pārkāpšana, kas jau var nozīmēt seksuāluizmantošanu un vararbību.
Ķermeņa izjūtas, pieredze, robežas katram ir ļoti atšķirīgas, un tās var būt ļoti trauslas. Mēdz teikt, ka ķermenis atceras to, ko prāts ir aizmirsis, tostarp arī traumatiskas pieredzes. Seksuāls kontakts, pieskārieni, pat valoda var ievainot, aizskart, likt justies nepatīkami vai neērti, un tieši tādēļ piekrišanai jebkurās seksuālajās attiecībās ir izšķiroša nozīme.
Un tātad – seksuāla piekrišana nozīmē, ka abi partneri piekrīt seksuālajai darbībai un abi arī saprot, kam viņi piekrīt – skūpstam, seksuāliem pieskārieniem vai dzimumaktam. Būtībā piekrišana ir seksuālo attiecību pamatā. Tas nozīmē, ka piekrišana ir skaidri jādod par katru seksuālo darbību, katru reizi, un tikai tad to var uzskatīt par piekrišanu. Seksuāla piekrišana attiecas uz jebkura cilvēka tiesībām pašam izvēlēties seksuālās aktivitātes, kurās viņš iesaistās.
Brīvprātība
Apstākļiem, kādos tiek dota vai jautāta piekrišana, ir nozīme. “Jā”, kas pateikts spiediena, manipulācijas vai baiļu ietekmē, nenozīmēpatiesu piekrišanu. Patiesa piekrišana kaut ko darīt vai atļaut kaut ko darīt tiek dota brīvi, bez piespiešanas vai ārējas ietekmes. “Nē” vienmēr nozīmē “nē”, neatkarīgi no tā, vai tas pausts verbāli, vaineverbāli. Arī tajos gadījumos, kad cilvēks nav brīvi, apstiprinoši un pozitīvi devis “jā”, arī tad tā nav piekrišana.
“Jā” nav piekrišana, ja uz partneri tiek izdarīts spiediens, ja iniciators partneri pierunā, apmāna, draud, vaino, šantažē, iebiedēvai uzmācas. Piekrišana ir pozitīva, brīvprātīga, aktīva un apzināta vienošanās iesaistīties seksuālās aktivitātēs. Kad kāds piekrītbrīvprātīgi, tad viņš vai viņa ir pārliecināts par savu lēmumu piekrist. Gan ķermeņa valodai, gan pateiktajam ir jāsniedz viens un tas pats pozitīvais vēstījums. Ja šķiet, ka partneris vai partnerešaubās, ir nobijies vai nobijusies, jūtas neērti, ir svarīgi pārtraukt iesākto un pārjautāt, vienoties no jauna.
Abpusēja vienošanās
Par piekrišanu jāvienojas abiem partneriem, skaidri saprotot, kam viņi piekrīt. Piekrišana nav vienreizējs darījums, tā var mainīties – kāds vai kāda sākotnēji var kaut kam piekrist, bet vēlāk izlemt, ka jūtas neērti. Ir ļoti svarīgi ievērot partnera tiesības jebkurā brīdī atsaukt savu piekrišanu.Tas nozīmē, ka seksuāla piekrišana ir nepārtraukts process, kurā abiem cilvēkiem ir jājūtas ērti un entuziastiski par notiekošo.Tas partneris, kurš sāk seksuālo kontaktu vai vēlas pāriet uz nākamo tuvības līmeni, ir atbildīgs par piekrišanas lūgšanu un nepārprotamu piekrišanas saņemšanu pirms turpināt.Abpusēja vienošanās iekļauj jautāšanu, atbildēšanu un sarunu, kuras noslēgumā abi cilvēki jūtas droši un ērti. Drošība un komforts – ar sevi, savu ķermeni, partneri un situāciju kopumā – ir priekšnosacījums, lai katrs partneris var brīvi iesaistīties visos piekrišanas sarunas aspektos.Lai piekrišana notiktu, personai ir jādod iespēja pateikt “nē”.Piekrišana turpinās: viena persona lūdz atļauju darbībai, bet cita persona to dod. Šī saruna ir jāturpina, kad darbība turpinās vai mainās.Piekrišanu var atsaukt jebkurā laikā. Jebkurā brīdī cilvēki var mainīt savas domas un atsaukt piekrišanu. Iepriekš sniegtā piekrišana neattiecas uz darbībām, kas notiek vēlāk.
Klusēšana nav piekrišana!
Būtiski, ka seksuāla piekrišana var būt tikai apzināts lēmums. Lai piekrišana būtu spēkā, visām pusēm ir jāsaprot, kam tās piekrīt. Tas nozīmē, ka partneri nedrīkst maldināt, slēpt iecerēto vai izmantot personas nespēju izdarīt apzinātu izvēli – reibuma, vecuma vai mentālā stāvokļa dēļ.
Piekrišanu nevar pieņemt kā pašsaprotamu vai netieši norādīt. Flirts, apģērbs, seksuāla rakstura teksti vai saziņa sociālajos tīklos nenozīmē piekrišanu.Piekrišanu nevar pieņemt kā pašsaprotamu arī partnerattiecībās, kā arī tā nav pašsaprotama, ja partneru starpā iepriekš bijušas seksuālas attiecības. Arī neskaidra vai mulsinoša saziņa nav piekrišana. Tad tieši tam partnerim, kurš vēlas sākt darbību, ir jālūdz atļauja un jāgaida, līdz otrs atļauju dos skaidri un brīvprātīgi.Klusēšana vai nereaģēšana nav piekrišana, tāpat arī fiziska nepretošanās nav piekrišana. Cilvēki, kuri ir apreibinošu vielu ietekmē, guļ vai ir bez samaņas, nevar dot piekrišanu ne likumīgi, ne praktiski. Lai skaidri sazinātos par piekrišanu, abiem partneriemjābūt pie skaidras apziņas.
Seksuāla vardarbība
Sekss bez piekrišanas ir seksuāla vardarbība. Seksuālu vardarbībuvar piedzīvot jebkura vecuma un dzimuma cilvēki, un tieši tāpat seksuāli vardarbīgs var būt jebkura vecuma un dzimuma cilvēks.Runājot par seksuālu vardarbību, ir svarīgi lietot pēc iespējas dzimumneitrālu valodu. Tas ne tikai pastiprina neveselīgos stereotipus, bet arī dzimumu izteiksme attur vīriešus un zēnus, kā arī cilvēkus, kuriem sievietes ir uzbrukušas, atklāt šo uzbrukumu un saņemt palīdzību.Vienīgā persona, kas ir atbildīga par seksuālu vardarbību, ir tas cilvēks, kurš nav lūdzis piekrišanu kādām seksuālajām darbībām vai saņēmusi piekrišanu tām – tātad varmāka.
Izpratne par piekrišanu nozīmē, ka cilvēkam ir prasmes iziet no tādas situācijas, kurā viņš vai viņa nejūtas ērti, un prasmes atpazīt situāciju, kurā seksuālās un psiholoģiskās robežas tiek pārkāptas. Un otrādi – cilvēkš, kurš izprot piekrišanu, spēj cienīt un ņemt vērā, ka jebkurš var vēlēties pārtraukt neērtu vai nepatīkamu uzvedību.Augot atbilstošā vidē, kurā cilvēki cits citu ciena, tostarp arī otra ķermeņa robežas jau no maza vecuma, ikvienam ir iespēja attīstīt spēju lūgt un dot seksuālu piekrišanu pavisam dabiski. Tomēr ja tā nav noticis, katra atbildība ir šīs prasmes iemācīties.
留言